Skip to content

Cilvēki, kas veic maksājumus no vienas bankas uz citu, nereti ir neziņā, cik ilgu laiku tas aizņem. Tā rezultātā tiek veikti zvani ar jautājumu – Nu saņēmi ? Vēl, ne ? Labi, drīz jau būs. Bez šādām sarunām būtu vismaz daļēji iztikt, ja tiktu ņemts vērā Latvijas Bankas noteiktais starpbanku maksājumu cikls. Saskaņā ar Latvijas bankas sniegto informāciju norēķini EKS sistēmā tiek veikti šādos laikos:

  • 9.15
  • 10.30
  • 11.45
  • 14.15
  • 16.15
  • 18.15
  • 21.00

Vēl dažus gadus iepriekš norēķini starp bankām notika ne biežāk kā trīs reizes dienā un pēdējais plkst. 15.00. Ja maksājumi tika nokavēti, tad nācās gaidīt līdz nākamajai dienai, bet, ja pa vidu iekrita brīvdienas, tad vēl ilgāk. Šajā situācijā varam būt priecīgi, ka Latvijas banku sistēma ir 21.gs līmenī un tālu apsteidz vecās Rietumeiropas valstu akmens laikmeta bankas. Situācijās, kad ir paņemta kredītlīnija un jāsedz izlietotie līdzekļi ziņas par starpbanku maksājumu veikšanas laikiem var būt noderīgas. Tiesa, jāņem vērā, ka interneta laikmetā viss notiek ātri, taču ne ātri. Ja gadīsies kādas problēmas sistēmā, ir iespējams, ka norēķini aizkavēsies un adresātu sasniegs vēlāk nekā cerēts.

Pats labākais variants, lai justos droši, ka nauda sasniegs adresātu savlaicīgi ir veikt maksājumu plkst. 8.00 Šādā scenārijā dienas laikā vēl būs septiņi iespējamie naudas pārvedumu iespējas un, ja ķibele gadīsies ar vienu, cita neliks vilties. Papildus vērts atzīmēt, ka jau tuvākajā laikā Latvijas banka plāno ieviest jaunu elektronisko norēķinu sistēmu, kas ļaus maksājumus starp divām bankām veikt zibenīgi, aizmirstot par dienas laikā periodiski veicamajiem starpbanku maksājumiem. Līdz tam laikam mums atliek vien gaidīt un ņemt vērā laiku, kas vajadzīgs darījuma norisei.

February 24, 2016 / L B

Vecās Rietumeiropas iedzīvotāji jau sen ir pieraduši pie kredītkartēm. Tādas tur pastāv jau vairākas desmitgades un nevienam nav nekāds pārsteigums. ASV, piemēram, katram amerikānim ir makā vairākas kredītkartes un tās tiek piesūtītas pa pastu. Ja cilvēks vēlas paņemt aizdevumu un iepriekš neko nav ņēmis viņam nav kredītvēsture. Tas nozīmē, ka viņam būs problēmas aizņemties, jo banku sistēmā nav informācija par cilvēka paradumiem.

Klientam var būt liela alga un regulāri ienākumi, bet aizņemties bez kredītvēstures būs ļoti grūti. Attiecībā uz kredītkartēm nosacījumi ASV ir daudz brīvāki, tādēļ pats pirmais finanšu pakalpojums šajās valstīs parasti ir tieši kredītkarte. Lai izvēlētos izdevīgāko ir jāskatās atsauksmes internetā, jo tur lietotāji pauž reālu pieredzi, bet viltus atsauksmes tiek ātri izķertas. Latvijā kredītkaršu kultūra nav līdz galam izveidojusies un lielākā daļa, kas uzskata, ka viņiem ir kredītkarte patiesībā ir lepni debeškaršu īpašnieki. Debetkartes savā būtībā ir virtuāli maciņi, kurās glabājas cilvēka reāli nopelnītā vai iegūtā nauda. Kredītkarte turpretim ļauj tērēt līdzekļus, kas vēl nav nopelnīti. Parasti kredīlīmits tiek piešķirts vienas līdz trīs darba algu apmērā. Ja limits tiek pārtērēts tekošajā mēnesī un atmaksāts līdz mēneša beigām, nekas papildus parasti nav jāmaksā. Ja gadās aizkavēties, jārēķinās ar zināmiem procentiem. Latvijā īstas kreditēšanas kartes izmanto samērā neliela daļa iedzīvotāju un aizvien populārāka kļūst kredītlīnija, t.i. finanšu kredītlimits iepriekš noteiktā apmērā. Atšķirībā no kredītkartēm kredītlīnijas tiek noformētas virtuāli un tās apmērs ir katram redzams savā profilā. Tā ir līdzīgi kā virtuālā kredītkarte. Piekļuve naudas līdzekļiem iespējama no jebkuras vietas, kur pieejams interneta pieslēgums un ierīce tā izmantošanai. Ja klients vēlas izmantot kredītlīniju, viņam ir jāpārskaita attiecīgi naudas līdzekļi uz savu bankas kontu. Tas prasa zināmu laiku, tādēļ ir svarīgi, lai kredītlīnijas izmantošana netiktu atlikta uz pēdējo brīdī. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka nauda it kā ir, bet reizē it kā nav. Starpbanku maksājumi darba dienās noris trīs reizes dienā, bet brīvdienās retāk. Tiesa, plānots, ka jau tuvākā gada laikā Latvijā tiks ieviesta jauna starpbanku maksājumu sistēma, kas ļaus maksājumus veikt praktiski vienā momentā. Šāda sistēma jau darbojas Anglijā, Skotijā un Īrijā un pavisam drīz būs arī Latvijā.

Kredītkaršu galveni riski

Neapšaubāmi paši būtiskākie riski, ko rada kredītkaršu izmantošana ir nepārdomāti tēriņi un iekļūšana parādos. Cilvēkiem ir tendence tērēt vairāk nekā viņi spēj atļauties un gribēt lietas, kas nemaz nav vajadzīgas. Kredītlimits ārpus reāli nopelnītā ļauj tērēt vairāk, atliekot maksāšanu uz citu dienu. Viss jau ir labi, taču tikai līdz brīdim, kamēr tēriņi neiziet ārpus rāmjiem vai netiek zaudēts ienākumu avots – darbs. Kad ienākumi tiek zaudēti, vai rodas kādi īpaši lieli neparedzēti tēriņi, var rasties būtiskas finanšu problēmas, kuru rezultātā naudas tēriņi ir jāatliek uz vēlāku laiku. Labi, ja problēmu gadījumā ir iespējams aizņemties no kāda drauga vai tuvinieka. Ja tas nav iespējams, jārēķinās, ka būs jāmaksā komisijas maksa par aizdevuma izmantošanu, bet vēlāk arī soda nauda par nemaksāšanu. Sliktākajā scenārijā naudas piedziņas procesā tiek iesaistīti parādu piedzinēji un kļūst skaidrs, ka kredītkaršu izmantošana nemaz tik nevainīga nav un reklāmās redzamo smaidu vietā var iedzīvoties būtiskās nepatikšanās. Pirms ņemt kredītkarti, izvērtējiet, vai esiet līdz tam jau izauguši.

/ L B

Katra mājsaimniecība, rēķinot ikmēneša budžetu, mēģina panākt, lai izdevumi ir mazāki par ienākumiem. Šāda pieeja ļauj veidot uzkrājumus nebaltai dienai un veicina drošības sajūtu ģimenes apgādniekiem. Protams, absolūti lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neveido nekādus uzkrājumus un dzīvo no algas līdz algai. No vienas puses, tam par iemeslu ir salīdzinoši zemie ienākumi, no otras puses, nevēlēšanās veidot uzkrājumus. Abām šīm tendencēm galarezultāts ir viens – uzkrājumu neesasmība. Apstākļos, kad rodas neparedzēti un neatliekami tēriņi neatliek nekas cits kā aizņemties. Tā dēvētais mikro kredīts (krievu val. быстрый кредит) ļauj aizņemties salīdzinoši nelielas summas un uz īsu termiņu. Pakalpojuma galvenā priekšrocība – naudas saņemšanas ātrums. Daži aizdevēji pārskaita naudu uz klienta kontu mazāk kā 20 minūšu laikā, ļaujot veikt maksājumu jau tajā pašā dienā. Procentu likmes šim aizdevumu veidam ir salīdzinoši augstas un tā izmantošana ir attaisnojama vien tajās reizēs, kad nav iespējami citi risinājumi.

Krietni izdevīgāks risinājums neparedzētās situācijās nereti ir komercbanku izsniegtā kredītkarte (VISA vai MasterCard). Atšķirībā no debetkartēm, kas ļauj izlietot tikai tos naudas līdzekļus, kas ir reāli ieskaitīti bankas kontā, kredītkarte ļauj tērēt arī bankas piešķirto aizdevumu. Vairumā gadījumu kredītiestādes piešķir kredītlimitu 2 – 3 mēnešalgu apmērā. Šo karti nevajag izmantot ikdienā. Tā vietā labāk to paņemt un novietot kādā dokumentu plauktiņā un izņemt tikai tad, kad ir reāla, steidzama nepieciešamība un nav laika gaidīt līdz nākamajai algai. Lai saņemtu bankas karti ir jāpiesakās savā kredītiestādē vai kādā citā bankā. Parasti bankas karte tiek sagatavota aptuveni 1 – 2 nedēļu laikā un tiek nosūtīta uz klienta norādīto adresi.

Kā plānot budžetu pēc aizņemšanās ?

Brīdī, kad paņemts aizdevums, ir svarīgi ļoti rūpīgi sekot budžeta tēriņiem. Ja iepriekš jau esat pierakstījuši izdevumus, tad varat uzreiz saprast, kuras izmaksu pozīcijas tuvākajā laikā ir iespējams samazināt. Kafejnīcu, restorānu, citu izklaides vietu apmeklēšana būtu jāatliek vai vismaz jāsamazina intensitāte. Mazo kredītu ņēmējiem jārēķinās, ka visa aizdevuma summa ir jāatmaksā noteiktajā termiņā vienā maksājumā. Tas nozīmē, ka līdz noteiktajam datumam ir jāsakrāj pilnīgi visa kredīta summa, plus procenti, ja tādi tiek prasīti. Visvienkāršāk to izdarīt, pārskaitot naudu uz aizdevēja bankas kontu pirms termiņa, tiklīdz saņemta alga. Nevajadzētu lolot cerības, ka samaksāsiet pēdējā iespējamā dienā, jo, pirmkārt, var rasties citi tēriņi, kas liks koriģēt ieceres. Otrkārt, var gadīties, ka banku savstarpējo maksājumu īpatnību dēļ veiktais maksājums nesasniedz adresātu noteiktajā laikā. Ja parāda atmaksa tiek kavēta, jārēķinās, ka nāksies maksāt soda naudu par saistību nepildīšanu vai arī kreditors lūgs veikt kādu citu papildus maksājumu (saskaņā ar līguma nosacījumiem).

Brīdī, kad aizdevums atmaksāts, Jūs varēsiet apsēsties pie galda un sākt veidot uzkrājumus. Zinot savu līdzšinējo pieredzi būs vieglāk to izdarīt, jo parāds nav brālis. Pie šādas atziņas agri vai vēlu nonāk katrs, kam bijusi saskare ar kredītiestādēm Latvijā vai ārzemēs.

October 26, 2015 / L B

Atšķīrībā no 20. gs 90-tajiem gadiem un pat 21. gs. sākuma, kad vairumam Latvijas iedzīvotāju nebija pieejami nekādi aizdevumi, šobrīd kredītu devēju loks ir ļoti plašs. Tā kā izvēle ir milzīga, katram pirms aizņemšanās ir rūpīgi jāizvērtē, kurš naudas aizdevējs būs piemērotākais savu iecerēto mērķu vai sapņu īstenošanai.

Kredītiestādes

Paši lielākie un finansiāli turīgākie kredītu devēji neapšaubāmi ir komercbankas, kuru kopējais kapitāls ir mērāms vairākos miljardos eiro. Lielāko daļu no šīs naudas veido nerezidentu noguldījumi un juridisko personu noguldījumi. Salīdzinoši krietni mazāku apjomu veido Latvijā reģistrēto fizisko personu noguldījumi, kas pēckrīzes gados gan ir strauji sarukuši. Pati lielākā no visām bankām ir A/S Swedbank, taču atpazīstamas ir arī Nordea, SEB, DNB, Citadele, Norvik banka u.c. Kopumā Latvijas kredītiestāžu lokā ietilpst vairāki desmiti dažādu banku, no kurām lielākā daļa ir ārvalstu banku meitasuzņēmumi vai filiāles Latvijā.

Komercbankas tiek izmantotas situācijās, kad vajadzīgs lielāks ilgtermiņa aizdevums ar atmaksas termiņu līdz pat 30 gadiem. Lielāks kredīts tiek ņemts brīžos, kad izvēlēts hipotekārais kredīts vai vajadzīgs līzings auto iegādei. Juridiskās personas aizņemas līdzekļus uzņēmējdarbības paplašināšanai, komerctransporta iegādei un citiem būtiskiem mērķiem.

Nebanku aizdevēji

Otra, krietni mazāka aizdevēju grupa, kas Latvijā arī ir plaši pārstāvēta ir nebanku kredītu devēji. Tie ir uzņēmumi, kas aizdod salīdzinoši nelielas naudas summas ar īsu atmaksas termiņu. Vairumā gadījumu Latvijas iedzīvotāji izvēlas aizņemties līdz 100 vai 300 eiro uz laiku līdz 1 mēnesim. Tā kā procentu likmes šiem pakalpojumiem ir augstas, jāievēro īpaša piesardzība. Pakalpojuma galvenais pluss ir ātrā pieejamība, jo vairākos uzņēmumos aizdevumu var iegūt pat mazāk kā 30 minūšu laikā. Maksimālā summa, ko piedāvā nebanku kredītu devēji bez ķīlas ir 3000 eiro ar atmaksas termiņu līdz 3 gadiem. Ja vajadzīgs lielāks aizdevums, vērts piezīmēt, ka arī auto līzings šobrīd tiek ietvers šajā grupā, tāpat kā aizdevums pret automašīnas nodrošinājumu. Praksē tas nozīmē, ka atsevišķi nebanku kredītu devēji aizdod arī krietni lielākas summas, jo jauna auto cena var viegli pārsniegt 20 tūkstošus eiro.

Krājaizdevēju sabiedrības

Trešā aizdevēju grupa, kas gan nereti tiek piemirsta ir krājaizdevēju sabiedrības. Tās ir mini kredītiestādes, kas aizdod naudu tikai saviem biedriem. Lai kļūtu par krājaizdevēju sabiedrības biedru ir jāaizpilda anketa un jāsaņem biedrības biedru akcepts. Procentu likmes biedriem ir zemākas nekā bankās, taču jārēķinās, ka finanšu pieejamība ir lielā mērā atkarīga no biedru turības vai to īpašumā esošo uzņēmumu pārvaldītā kapitāla vai resursu ienesības. Krājaizdevēju sabiedrības ir kas līdzīgs padomju laikā bijušajām krājkasēm, taču mūsdienu izpildījumā.

Lombardi

Aizdevums pret ķīlu ir lombarda būtībā. Aiznesot ledusskapi, vērtslietas vai pat mobilo tālruni ir iespējams aizņemties uz īsu termiņu. Procentu likmes šim pakalpojumam zemākas nekā mikro kredītiem vai vienādas, taču pastāv risks zaudēt ķīlu. Tajā pašā laikā tas var būt izdevīgāk nekā palikt mūžīgos parādos, ja nespēj atgriezt kredītu līgumā noteiktajā termiņā nebanku kredītu devējiem.

October 13, 2015 / L B

Ik dienu mēs plašsaziņas līdzekļos dzirdam vārdu finanses. Nojausma par to, kas ir finanses ir daudziem, taču tik svarīgā nozarē ar nojausmu vien nepietiek un ir vajadzīga detalizēta izpratne par tā dažādiem aspektiem.

Termins “finanses” (latīniski – financia) ir naudas apgrozījums jeb līdzekļu kopums. Vienlaikus finanses ir mācība par naudas resursu izvietošanu. Finanšu izvietošana noris ieguldot līdzekļus un saņemot par to ienākumus – procentus, dividendes vai ieguldot līdzekļus materiālos resursos vai ražošanas līdzekļos. Tradicionāli finanšu ieguldījumu atdeve nav iepriekš paredzama, taču iepriekšējā pieredze var noderēt kā atbalsts lēmuma pieņemšanai. Par finanšu izvietošanas galējo atdevi var spriest tikai pēc noteikta laika, t.i. ar skatu atpakaļ.

Lai pārvaldītu finanses ir vajadzīgas zināšanas, kuras iespējams iegūt pašmācības ceļā vai apgūstot speciālus kursus dažāda līmeņa vispārējās vai augstākās izglītības mācību programmās. Zināšanas par finansēm ļauj pieņemt izsvērtākus lēmumus par savu vai savā rīcībā esošo finanšu pārvaldību, to izlietošanu un potenciāliem riskiem.

Finanšu aprite noris finanšu sistēmas ietvaros, kuru sīkāk iespējams sadalīt indivīda, mājsaimniecības, uzņēmuma, valsts, reģionālā vai globālā līmenī. Atsevišķi jāuzsver banku nozīme finanšu sistēmas darbībā, jo šīs iestādes palīdz nodrošināt ātrāku un efektīvāku finanšu plūsmu. Tiesa, šī sakarība nav spēkā, ja banku īpašnieki vai pārvaldnieki uzskata, ka riski, ko rada finanšu plūsma var apdraudēt pašu banku darbību. Spilgts piemērs tam ir Latvijas finanšu sistēmas darbība, kurā nepastāv spēcīga valsts īpašumā esoša banka, kas nodrošinātu finanšu plūsmu. Apstākļos, kad privātās bankas ir zaudējušas pamatīgus līdzekļus iepriekšējā ekonomikas krīzē to vēlme finansēt tautsaimniecību vai indivīdus ir maigi izsakoties minimāla. Šāda īpatnība bremzē Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības kopumā attīstību un pierāda, ka valsts atteikšanās no pamatfunkciju izpildes apdraud tās pamatfunkciju realizāciju.

Finanšu nozari papildus iespējams iedalīt trīs kategorijās – (a) publikās finanses, (b) korporatīvās finanses un (c) personīgās finanses. Pie publiskajām finansēm pieder valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju īpašumā esošie finanšu līdzekļi. Publiskā finansējuma ieguldīšanai ir ārkārtīgi liela nozīme uz valsts tautsaimniecības attīstību. Pieņemot lēmumu par finanšu novirzīšanu, ir iespējams stimulēt vai gluži pretēji ierobežot noteiktas tautsaimniecības nozares. Korporatīvās finanses ietver juridisko personu rīcībā esošo finanšu līdzekļu izpēti, pārvaldīšanu un izlietojumu. Tieši korporatīvo finanšu pārvaldība veido lielāko naudas masas daudzumu globālajā ekonomikā. Tādi finašu instrumenti kā fjūčeri, opcijas un deriatīvi reti, kuram ko izsaka, taču globālā finanšu sistēmā to aprite vienas dienas laikā sasniedz vairākus triljonus dolāru. Protams, katrai no juridiskajām personām ir viens vai vairāki īpašnieki, no kuriem katrs pieņem lēmumus arī par personīgo finanšu pārvaldību. Lēmumi tiek pieņemti ar mērķi veikt pēc iespējas labākus ieguldījumus un savu naudas daudzumu, ja ne palielināt, tad vismaz nesamazināt. Arī visiem citiem indivīdiem, kas ikdienā pārvalda vien savu nelielo budžetu, kas sastāv tikai no algas un kādiem papildus ienākumiem ir jāspēj pārvaldīt savas finanses. Ja naudas plūsma ir pārlieku maza, var rasties vajadzība pēc aizdevumiem, bet no tā būtu jāizvairās, jo ilgtermiņā šāds lēmums noved pie savu ienākumu daļas samazināšanas un novirzīšanas juridisko personu finanšu palielināšanai.

October 12, 2015 / L B

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes sniegto informāciju 2014. gadā vidējā bruto (uz papīra) darba samaksa Latvijā bija 765 eiro, kas ir par 49 eur jeb 6,8% vairāk nekā gadu iepriekš.

Salīdzinot privāto un sabiedrisko sektoru, redzams, ka ar 813 eiro mēnesī darba alga augstāka ir sabiedriskajā sektorā, jo privātajā sektorā tā sasniedza vien 741 eiro. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka aplūkojot nozaru griezumā redzams, ka absolūti augstākie ienākumi 2014. bija finanšu un apdrošināšanas, kā arī IT un tehnoloģiju sektorā strādājošajiem. Finanšu un apdrošināšanas nozarē vidējā alga veidoja 1618 eiro mēnesī, bet IT un tehnoloģijās 1221 eiro mēnesī. Vērts gan atzīmēt, ka finanšu sektors tradicionāli iezīmējas kā ļoti neproporcionāls, jo neliela daļa vadošo darbinieku tajā saņem lielas prēmijas un alga ir krietni virs vidējā tādējādi “sabojājot”kopējo statistiku. Vērts arī atzīmēt, ka līdz ar filiāļu skaitu samazināšanos bankām un apdrošināšanas sabiedrībām samazinājās liels skaits zemāk atalgoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo – klientu apkalpošanas speciālistu, no kuriem liela daļa bija izvietota Latvijas attālākos reģionos. Emigrācijas un IT pakalpojumu plašākas izplatības dēļ šo filiāļu apmeklējums pēdējo gadu laikā ir strauji samazinājies, kas padara lēmumu par filiāļu slēgšanu likumsakarīgu.

Tradicionāli zemākais atalgojums ir tūrisma un ēdināšanas, izglītības, izklaides, atpūtas, mākslas, nekustamo īpašumu un tirdzniecības nozarē. Vērts gan atzīmēt, ka daļa no šiem sektoriem jau tradicionāli ir zināmā ar lielu pelēkās ekonomikas īpatsvaru, kas liek apšaubīt šādus datu atbilstību reālajai dzīvei.

Vienlaikus der atcerēties, ka bruto alga nebūt neatspoguļo to, cik daudz naudu iedzīvotāji saņem uz rokas. Tā neto darba samaksa 2013. gada 4. ceturksnī pieauga līdz 575 eiro, kas ir ļoti maz, salīdzinot ar attīstītajām Rietumeiropas valstīm. Papildus vērts atzīmēt, ka 2014. gada 1. janvārī mainījās valstī noteiktā minimālā alga. Iepriekšējo 285 eiro mēnesī tā paaugstinājās līdz 320 eiro mēnesī jeb par 12,5%, kas sniedza nelielu iespaidu uz vidējās algas rādītājiem. Tāpat jāņem vērā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanās no 11% līdz 10,5%, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamajiem pieaugumu no 2014. gada 1. janvāra.

Kopumā varam secināt, ka visizdevīgāk joprojām ir strādāt IT, finanšu un apdrošināšanas jomā, bet vismazāko atalgojumu saņem tirdzniecībā strādājošie. Šeit kā spilgts piemērs prātā nāk lielajos tirdzniecības tīklos, piemēram, Maximā strādājošie, jo vēl pavisam nesen Maksimas kasierēm bija jāstrādā pamperos, jo darba devēja ierobežojumu dēļ nebija iespējams pat aiziet uz tualeti. Pozitīvā tendence ir tā, ka pieaugot emigrācijas apjomiem Latvijas iedzīvotāji ir labāk informēti par iespējām strādāt labāk atalgotu darbu ārzemēs, kas savukārt ļauj palielināt darba algu Latvijā palikušajiem, jo konkurence par darba ņēmējiem aizvien pieaug.

October 3, 2015 / L B