Skip to content

Vecās Rietumeiropas iedzīvotāji jau sen ir pieraduši pie kredītkartēm. Tādas tur pastāv jau vairākas desmitgades un nevienam nav nekāds pārsteigums. ASV, piemēram, katram amerikānim ir makā vairākas kredītkartes un tās tiek piesūtītas pa pastu. Ja cilvēks vēlas paņemt aizdevumu un iepriekš neko nav ņēmis viņam nav kredītvēsture. Tas nozīmē, ka viņam būs problēmas aizņemties, jo banku sistēmā nav informācija par cilvēka paradumiem.

Klientam var būt liela alga un regulāri ienākumi, bet aizņemties bez kredītvēstures būs ļoti grūti. Attiecībā uz kredītkartēm nosacījumi ASV ir daudz brīvāki, tādēļ pats pirmais finanšu pakalpojums šajās valstīs parasti ir tieši kredītkarte. Lai izvēlētos izdevīgāko ir jāskatās atsauksmes internetā, jo tur lietotāji pauž reālu pieredzi, bet viltus atsauksmes tiek ātri izķertas. Latvijā kredītkaršu kultūra nav līdz galam izveidojusies un lielākā daļa, kas uzskata, ka viņiem ir kredītkarte patiesībā ir lepni debeškaršu īpašnieki. Debetkartes savā būtībā ir virtuāli maciņi, kurās glabājas cilvēka reāli nopelnītā vai iegūtā nauda. Kredītkarte turpretim ļauj tērēt līdzekļus, kas vēl nav nopelnīti. Parasti kredīlīmits tiek piešķirts vienas līdz trīs darba algu apmērā. Ja limits tiek pārtērēts tekošajā mēnesī un atmaksāts līdz mēneša beigām, nekas papildus parasti nav jāmaksā. Ja gadās aizkavēties, jārēķinās ar zināmiem procentiem. Latvijā īstas kreditēšanas kartes izmanto samērā neliela daļa iedzīvotāju un aizvien populārāka kļūst kredītlīnija, t.i. finanšu kredītlimits iepriekš noteiktā apmērā. Atšķirībā no kredītkartēm kredītlīnijas tiek noformētas virtuāli un tās apmērs ir katram redzams savā profilā. Tā ir līdzīgi kā virtuālā kredītkarte. Piekļuve naudas līdzekļiem iespējama no jebkuras vietas, kur pieejams interneta pieslēgums un ierīce tā izmantošanai. Ja klients vēlas izmantot kredītlīniju, viņam ir jāpārskaita attiecīgi naudas līdzekļi uz savu bankas kontu. Tas prasa zināmu laiku, tādēļ ir svarīgi, lai kredītlīnijas izmantošana netiktu atlikta uz pēdējo brīdī. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka nauda it kā ir, bet reizē it kā nav. Starpbanku maksājumi darba dienās noris trīs reizes dienā, bet brīvdienās retāk. Tiesa, plānots, ka jau tuvākā gada laikā Latvijā tiks ieviesta jauna starpbanku maksājumu sistēma, kas ļaus maksājumus veikt praktiski vienā momentā. Šāda sistēma jau darbojas Anglijā, Skotijā un Īrijā un pavisam drīz būs arī Latvijā.

Kredītkaršu galveni riski

Neapšaubāmi paši būtiskākie riski, ko rada kredītkaršu izmantošana ir nepārdomāti tēriņi un iekļūšana parādos. Cilvēkiem ir tendence tērēt vairāk nekā viņi spēj atļauties un gribēt lietas, kas nemaz nav vajadzīgas. Kredītlimits ārpus reāli nopelnītā ļauj tērēt vairāk, atliekot maksāšanu uz citu dienu. Viss jau ir labi, taču tikai līdz brīdim, kamēr tēriņi neiziet ārpus rāmjiem vai netiek zaudēts ienākumu avots – darbs. Kad ienākumi tiek zaudēti, vai rodas kādi īpaši lieli neparedzēti tēriņi, var rasties būtiskas finanšu problēmas, kuru rezultātā naudas tēriņi ir jāatliek uz vēlāku laiku. Labi, ja problēmu gadījumā ir iespējams aizņemties no kāda drauga vai tuvinieka. Ja tas nav iespējams, jārēķinās, ka būs jāmaksā komisijas maksa par aizdevuma izmantošanu, bet vēlāk arī soda nauda par nemaksāšanu. Sliktākajā scenārijā naudas piedziņas procesā tiek iesaistīti parādu piedzinēji un kļūst skaidrs, ka kredītkaršu izmantošana nemaz tik nevainīga nav un reklāmās redzamo smaidu vietā var iedzīvoties būtiskās nepatikšanās. Pirms ņemt kredītkarti, izvērtējiet, vai esiet līdz tam jau izauguši.

February 24, 2016 / L B