Skip to content

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes sniegto informāciju 2014. gadā vidējā bruto (uz papīra) darba samaksa Latvijā bija 765 eiro, kas ir par 49 eur jeb 6,8% vairāk nekā gadu iepriekš.

Salīdzinot privāto un sabiedrisko sektoru, redzams, ka ar 813 eiro mēnesī darba alga augstāka ir sabiedriskajā sektorā, jo privātajā sektorā tā sasniedza vien 741 eiro. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka aplūkojot nozaru griezumā redzams, ka absolūti augstākie ienākumi 2014. bija finanšu un apdrošināšanas, kā arī IT un tehnoloģiju sektorā strādājošajiem. Finanšu un apdrošināšanas nozarē vidējā alga veidoja 1618 eiro mēnesī, bet IT un tehnoloģijās 1221 eiro mēnesī. Vērts gan atzīmēt, ka finanšu sektors tradicionāli iezīmējas kā ļoti neproporcionāls, jo neliela daļa vadošo darbinieku tajā saņem lielas prēmijas un alga ir krietni virs vidējā tādējādi “sabojājot”kopējo statistiku. Vērts arī atzīmēt, ka līdz ar filiāļu skaitu samazināšanos bankām un apdrošināšanas sabiedrībām samazinājās liels skaits zemāk atalgoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo – klientu apkalpošanas speciālistu, no kuriem liela daļa bija izvietota Latvijas attālākos reģionos. Emigrācijas un IT pakalpojumu plašākas izplatības dēļ šo filiāļu apmeklējums pēdējo gadu laikā ir strauji samazinājies, kas padara lēmumu par filiāļu slēgšanu likumsakarīgu.

Tradicionāli zemākais atalgojums ir tūrisma un ēdināšanas, izglītības, izklaides, atpūtas, mākslas, nekustamo īpašumu un tirdzniecības nozarē. Vērts gan atzīmēt, ka daļa no šiem sektoriem jau tradicionāli ir zināmā ar lielu pelēkās ekonomikas īpatsvaru, kas liek apšaubīt šādus datu atbilstību reālajai dzīvei.

Vienlaikus der atcerēties, ka bruto alga nebūt neatspoguļo to, cik daudz naudu iedzīvotāji saņem uz rokas. Tā neto darba samaksa 2013. gada 4. ceturksnī pieauga līdz 575 eiro, kas ir ļoti maz, salīdzinot ar attīstītajām Rietumeiropas valstīm. Papildus vērts atzīmēt, ka 2014. gada 1. janvārī mainījās valstī noteiktā minimālā alga. Iepriekšējo 285 eiro mēnesī tā paaugstinājās līdz 320 eiro mēnesī jeb par 12,5%, kas sniedza nelielu iespaidu uz vidējās algas rādītājiem. Tāpat jāņem vērā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanās no 11% līdz 10,5%, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamajiem pieaugumu no 2014. gada 1. janvāra.

Kopumā varam secināt, ka visizdevīgāk joprojām ir strādāt IT, finanšu un apdrošināšanas jomā, bet vismazāko atalgojumu saņem tirdzniecībā strādājošie. Šeit kā spilgts piemērs prātā nāk lielajos tirdzniecības tīklos, piemēram, Maximā strādājošie, jo vēl pavisam nesen Maksimas kasierēm bija jāstrādā pamperos, jo darba devēja ierobežojumu dēļ nebija iespējams pat aiziet uz tualeti. Pozitīvā tendence ir tā, ka pieaugot emigrācijas apjomiem Latvijas iedzīvotāji ir labāk informēti par iespējām strādāt labāk atalgotu darbu ārzemēs, kas savukārt ļauj palielināt darba algu Latvijā palikušajiem, jo konkurence par darba ņēmējiem aizvien pieaug.

October 3, 2015 / L B